Grāmatvedis ir ļoti bieži dzirdēts profesijas nosaukums, jo tas ir tikai likumsakarīgi – ikvienā uzņēmumā ir nepieciešams cilvēks, kurš kārto visas naudas lietas jeb finanšu plūsmu. Jo lielāks uzņēmums, jo sarežģītāka kļūst arī tā grāmatvedība. Ja uzņēmums ir neliels, tad arī pats īpašnieks var nodarboties ar grāmatvedību, ja vien ir pietiekami daudz zināšanu šajā jomā. Ja neko daudz par to nezini, tad vienīgais, ko visi vienmēr zina – tas ir kaut kas saistīts ar finanšu pārskatiem, algām un dažādiem aprēķiniem. Īstenībā tas ir visai sarežģīts un brīžiem pat piņķerīgs process (mejor aspirador). Ikvienam uzņēmējam būtu vēlams zināt vismaz kaut kādus grāmatvedības pamatus, arī tad, ja pats ar uzņēmuma grāmatvedību nenodarbojies – tad tomēr būs skaidrs kā grāmatvedis strādā un vai viss ir kārtībā. Uzņēmējam patiesībā būtu jāzina pamatlietas par visiem ar viņa uzņēmuma saistītajiem procesiem. Pretējā gadījumā kādā no uzņēmuma posmiem var rasties kādas problēmas, kuras patiesībā varētu diezgan viegli atrisināt. Taču pievērsīsimies tieši grāmatvedībai. Principā grāmatveži apkopo un ļoti pārskatāmā veidā parāda informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli un visa veida finansiālajām norisēm. Grāmatvedis apkopo visu pieejamo informāciju un to skaisti apkopo tā, lai tas būtu viegli un skaidri pārskatāms arī tiem, kuri no grāmatvedības neko nesaprot. Grāmatvedi varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš konspektē, tikai šoreiz tiek konspektēti skaitļi, nevis teksts. Apskatot grāmatveža paveikto, uzreiz kļūst skaidrs vai un kur uzņēmums gūst peļņu, vai tieši pretēji – zaudējumus. Grāmatveža ikdienas darbs sastāv no dažādiem posmiem jeb elementiem. Grāmatvedim ir jānovērtē visas uzņēmuma materiālās vērtības, ir jādokumentē visi finanšu darījumi, jāveic inventarizācija, kā arī jāveido finanšu pārskats un bilance. Ļoti daudz uzdevumi, kuri ir ļoti būtiski, tāpēc ir svarīgi to visu darīt precīzi un pareizi. Labs grāmatvedis ir zelta vērtībā. Tas ir ļoti liels darbs, kur svarīgs ir katrs cipars. Ja nepareizi tiek ielikts kāds komats vai ierakstīts nepareizs cipars, tad visa atskaite būs nederīga. Grāmatvežu ikdiena paiet ar papīru kalniem, jo ir jāveido dažādi grāmatvedības dokumenti – gan iekšējie, gan ārējie. Iekšējie dokumenti ir tie, kuri nonāk apritē tikai uzņēmuma iekšienē – starp darbiniekiem, piemēram, maksājuma uzdevumi, algu saraksti, dažādas pavadzīmes. Ārējie dokumenti iziet ārpus uzņēmuma sienām. Šādu dokumentu vidū ir, piemēram, bankas konta izraksti, preču pavadzīmes, rēķini, čeki utt. Dokumentu daudzums un veidi atkarīgi no tā, kāds ir pats uzņēmums – cik tas ir liels, un kādā jomā darbojas. Lielajiem uzņēmumiem, protams, būs daudz vairāk dažādu papīru, tāpēc arī grāmatveži ir vairāki. Taču mazajos uzņēmumos arī viens grāmatvedis var tikt galā. Taču ikvienam uzņēmumam ir nepieciešama kāda grāmatvedības uzskaites sistēma. Arī tad, ja esi individuālais komersants, un tev nav darbinieki. Taču labā ziņa ir tā, ka tev nav obligāti jādodas uz īpašiem kursiem, lai apgūtu grāmatvedības prasmes. Ir iespējams ieviest arī pavisam vienkāršu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Būtībā jau tas galvenais ir pareizi samaksāt visus nodokļus – tāpēc visai uzskaitei ir jābūt kārtībā (aspiradoras sin bolsa comparativa). Vienmēr var ierasties kāda pārbaude un pārbaudīt visus grāmatvedības dokumentus, un ja tur kaut kas nebūs kārtībā, tad var gan nākties maksāt sodu, vai arī samierināties ar vēl nopietnākām sekām, kā, piemēram, uzņēmuma slēgšana, kamēr netiks sakārtoti visi papīri. Labāk visu izdarīt laicīgi un tā, kā tam jābūt.